Lielāko daļu šī mācību gada daudzi skolotāji strādā paaugstinātā stresa situācijā, nepārtraukti sastopas ar dažādiem izaicinājumiem. Ārkārtas situācija pasaulē, mūsu valstī ir nebijusi, manuprāt, mēs varam parādīt prasmi reaģēt, pārstrukturēt savu darbību. Tas ir iespēju laiks parādīt, kā mēs, profesionāļi, pratīsim pozitīvi un ar pievienoto vērtību izmantot konkrēto situāciju, kāda būs katra individuālā un komandas kompetence darboties neparedzētā un nestandarta situācijā. Šajās dienās skolotāji ir “neziņā”, taču katram jau domās izstrādāts rīcības plāns “A”, droši vien arī plāns “B”. Katra skola nosaka darbības prioritātes, kur visa centrā ir skolēns.
Vispirms katrs pedagogs pārdomāti izskata tematisko plānu, kurā var veikt saprotamas korekcijas. Jāpārdomā, kādas radošas darba metodes var izmantot mācību vielas nostiprināšanai, padziļinātai apguvei. Izvēloties darba metodes, noteikti jāizdomā, kā pēc atgriešanās skolā katrs skolēns prezentēs savus darbus, lai varētu novērtēt padarīto. Domāju, liela vērība būs jāpievērš skolēna darba novērtēšanas pozitīvi emocionālajam fonam, jo lielā mērā tas būs darbs ar ģimenes atbalstu, kas arī noteikti jānovērtē.
Mēs, sākumskolas pedagogi, esam ļoti labvēlīgā situācijā – mūsu skolēni, kuri jau pirmsskolā ir apguvuši dažādas dzīves pamatprasmes, tagad kopīgi ar ģimenes atbalstu varēs turpināt pilnveidot personīgo, sociālo un emocionālo attīstību, papildināt un nostiprināt valodas, matemātiskās, apkārtējās vides vērošanas, mākslas un dizainiskās prasmes, kur, dažādām nodarbēm mijoties ar sportiskajām aktivitātēm, skolēnam vajadzētu būt ieguvējam.
Izvēloties darba plānošanu, galvenais, ka mūsu skolēniem pie datora nevajadzētu pavadīt ilgāk par vienu stundu. Skolēniem ir atšķirīgs darba temps, var jau teikt, ka viņi prot daudz ātrāk darboties ar tehnoloģijām, taču tās lielākoties ir prasmes spēlēt spēles. Noteikti IT prasmes šobrīd viņi var attīstīt pastiprināti, taču šis ir piemērots laiks, lai sekmētu un nostiprinātu personīgās izaugsmes pamatprasmes atbilstoši skolēna vecumposma īpašībām.
Situācijā, kas radusies, ļoti labi varam attīstīt pašvadītu mācīšanos, kura ir vērsta uz paša skolēna darbošanos, plānošanu, radošumu utt. Domāju, ka nevajag izgudrot “riteni ” no jauna, bet izmantot vienkāršas, skolēnam saprotamas un, galvenais, pašam bērnam izdarāmus darbus un uzdevumus.
Latviešu valodā – attīsta, nostiprina lasītprasmi ar izpratni, veido izlasīto grāmatu aprakstus, papildina ar ilustrācijām utt. Rakstīšanā veic glītrakstīšanas darbiņus ar konkrētu uzdevumu.
Matemātikā – papildus risināmajiem uzdevumiem veido paši savus uzdevumus, vislabāk, ja tie ir teksta uzdevumi par konkrētām apgūstamām tēmām; uzdevumi var būt gan ar zīmējumu, gan tekstu u.c.
Dabaszinībās – veic ikdienas vērojumus dabā, savā apkārtnē; dažādos pārskatāmos grafikos attēlo novēroto, apraksta, kā atnāk pavasaris utt. Atspoguļo savas sajūtas, kā saredz, sadzird, sasmaržo, sagaršo, satausta apkārtējo pasauli.
Vizuālā māksla, mājturība un tehnoloģijas ir kā papildinājums un pievienotā vērtība katram praktiski darītajam darbam.
Skolēni var veidot krustvārdu, sudoku mīklas, sacerēt dzejoļus un stāstus, veidot spēles, kuras varēs spēlēt ar saviem klasesbiedriem. Tās ir tikai dažas idejas, kuras jaunāko klašu skolēniem ir pa spēkam veikt pašiem. Protams, arī manis nepieminētas, taču ikdienas darbā izmantotās e-vides iespējas un piedāvājumi. Jācer, ka mācību gada noslēgumā katrs pedagogs varēs priecāties par saviem jaunatklājumiem savu skolēnu personības izaugsmē!
Kolēģi, piedāvājiet, dalieties, iesakiet labas, veiksmīgas, radošas idejas!
Radošu darbošanos! Lai mums izdodas!
Teksta autore: Jelgavas sākumskolas jomas vadītāja Dzintra Zingule
