Šajā mācību gadā, strādājot ar Skola 2030 daudzveidīgo un apjomīgo materiālu klāstu, svarīgi bija uzzināt atbildi no pirmsskolas izglītības skolotājām uz jautājumu "Ko ES kā pirmsskolas izglītības skolotājs varu mainīt, ieviešot jauno, uz kompetencēm balstīto pirmsskolas izglītības saturu?".

Pedagogi izvirzīja sev interesējošās tēmas, uz kurām tika sagatavotas atbildes, gan iesaistot pašas skolotājas, gan veidojot semināru saturu, gan “izspēlējot ”dažādas pedagoģiskās situācijas skolotāju sanāksmēs:

Bērnu attīstības vecumposmu īpatnības.

Rotaļdarbību tēmu plānošana.

Inovācijas grupā, ieviešot caurviju prasmes.

Grupu pirmsskolas izglītības skolotāju komandu saliedēšana.

Pirmsskolas izglītības skolotājs, kurš vada mācīšanos.

Sasniedzamā rezultāta vērtēšanas/aktualizācijas iespējas.

Vecāku sapulces organizēšana.

  • Atbilžu sniegšana uz vecāku jautājumiem, pielietojot dažādas metodes.

Pedagogu savstarpējo konsultāciju mēnesis.

  • Grupu skolotāju savstarpēja nodarbību hospitācija.
  • Tēmas plāna izvērtēšana.
  • Tēmas interesantākās aktivitātes.

Rotaļdarbību tēmas izvērtējums.

  • Tēmu izvērtējumu formu izstrāde un aprobācija.

Bērnu sasniegumu fiksēšana.

  • Attīstības izvērtējumu sagatavošana.

Atskaite par kompetenču pieejas un caurviju prasmju ieviešanu mācību procesā.

 

Lai darbs būtu efektīvāks, vadības komandai piepulcinājām divas no skolotājām, kuras savu profesionālo kompetenci paaugstināja ZRKAC organizētajos kursos ”Lietpratības attīstīšana mācību procesā pirmsskolā”.

Semināri tika organizēti gan visam skolotāju kolektīvam, gan arī nelielām  grupiņām, pulcinot kopā skolotājas, kuras strādā ar viena vecuma audzēkņiem. Viss skolotāju kolektīvs strādāja ar tēmām, kuras ļāva apgūt un izprast satura reformas pamatnostādnes, terminus, piemēram, kas ir caurviju prasmes. Pēc tam, kad bija izveidojusies izpratne, sekoja tēma „Inovācijas grupā, ieviešot caurviju prasmes”. Mācoties izmantojām Skola 2030 interneta vietnes piedāvāto materiālu, prezentācijas, video YouTube, skolotājas sagatavoja „mājas darbus” par  apgūto tēmu, sprieda. Šo darbu galvenokārt vadīja abas pieaicinātās skolotājas, līdzdarbojoties vadītājai un vietniecei. Šādi strādājot, var secināt, cik ieinteresēti ir pedagogi jaunajām pārmaiņām, kas tos baida, kas uztrauc un raisa neziņu.

Tikai strādājot nelielā komandā (sadarbojoties pedagogiem, kuri strādā ar viena vecuma bērniem), apspriežot dažādas tēmas un analizējot skolotāju jautājumus, rodas priekšstats par to, cik zinošas un varošas, pieņemt jauno ir pirmsskolas izglītības skolotājas. Ir labi, ja stāsta un pamato nevis vadītāja vai vadītājas vietniece, bet skolotāja, jo viņa vislabāk zina, ko var paveikt grupā un kā to labāk izdarīt. Svarīgi, lai skolotāji komunicētu un konsultētos savā starpā, tas nodrošina pozitīvās pieredzes pārnesi no kolēģa kolēģim, vairo prasmi un vēlmi sadarboties. Pedagogu savstarpējo konsultāciju mēnesis bija visproduktīvākais, jo kolēģi uzmundrināja, iedrošināja un atbalstīja viens otru.  Patīkami vērot un analizēt ieteikumus un kopīgās darbības, kuras sakrīt ar vadības komandas viedokli. Skolotāji savstarpēji vēroja kolēģu darbu, iepazinās ar procesa plānošanas dokumentiem, paslavēja, jautāja, izteica pozitīvus ieteikumus, balstītus pašu pieredzē. Strādājot grupā un atsakoties no skolotāja vadošās lomas, pedagogi atzina, ka ievērojuši tendenci -  bērni palīdz, skaidro un savstarpēji māca viens otru. Uzsākot 2019./2020.m.g., ir kopīgi izstrādāts paraugs rotaļdarbību tematiskajam plānojumam un pedagoģiskā procesa formatīvajai vērtēšanai.