Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs atzīst, ka skolas vadītājs un vadības komanda ir atbildīga par atbalstu skolotājiem, lai viņi varētu ieviest pilnveidoto mācību saturu un īstenot kompetenču pieeju. Lai tas notiktu, nepieciešams sarunāties un sadarboties, izveidot vienotu platformu un izmantot indikatorus, kas visiem zināmi un saprotami. Mērķis ir viens – sekot līdzi skolēnu attīstībai un iespējamiem sasniedzamiem rezultātiem. „Metodiski un sistemātiski vajag izmantot tādas darba formas un metodes, kas skolēniem palīdz mācīties patstāvīgi, jo galvenais uzdevums ir mācīt mācīties,” uzsver R.Alijevs.
Sarunā ar žurnālu direktors atgādina, ka viņa vadītajā ģimnāzijā jau ilgstoši radīta atbalsta sistēma, kas skolotājiem nodrošina visas iespējas profesionāli pilnveidoties. Pirms 20 gadiem ģimnāzijā ieviesa mācību priekšmetu tematiskos bloku moduļus un citādu vērtēšanas sistēmu, kas zināmā mērā jau bija solis priekšā daudziem. Piemēram, matemātiku koncentrēti apgūst 6 stundas, nevis katru mācību stundu ir atkal cits priekšmets, kas bieži skolēniem rada grūtības pārslēgties un sekot notiekošajam. Jau piekto gadu skolā darbojas pašu izstrādātā izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, ar ko iepriekš jau esam iepazīstinājuši savus lasītājus.
Mācību procesā skolēni krāj punktus, kas pēc noteiktiem kritērijiem summējas atbilstīgi plāna izpildei, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Katra tematiskā bloka noslēgumā sakrātie punkti pārvēršas atzīmēs 10 ballu skalā. Netiek izlikts negatīvs vērtējums uzreiz pēc kāda neizpildīta uzdevuma, jo ņem vērā, ka skolēni ir atšķirīgi, jaunas tēmas apgūst savā ritmā un kādam izpratne var rasties pamazām. Šāda vērtēšanas sistēma motivē, sekmē un apbalvo. Lai skolotājs zinātu, kas katram ir pa spēkam, kas rada grūtības, ar kādām grūtībām saskaras, pildot kādu uzdevumu, kā arī pašam skolēnam dota iespēja analizēt, kāpēc saņēmis tik vai tik punktu par katru izpildīto uzdevumu, bet galējo vērtējumu saņem noslēgumā.
Savukārt skolotājiem ir radīta pedagoģiskā laboratorija, un kolēģi savstarpēji dalās ar savu pieredzi. Piemēram, kopīgi analizē stundu vai to fragmentu video ierakstus, metodiskas veiksmes u.tml. Skolotāji ilgstoši apguvuši dažādas mācību metodes darbam grupās. Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā kopumā mācās 1917 skolēni, klasē vidēji ir 28 līdz 30 bērni. Līdzšinējā pieredze rāda, ka mācību darbs un dalījums grupās ir sevi attaisnojis un turpinās. Kā stāsta R. Alijevs, jebkurā mācību priekšmetā jaunas tematikas pieteikumam atvēl 2 stundas, kad notiek prezentācija un interesants stāstījums, dažkārt tiek iesaistīti arī talantīgākie skolēni kā skolotāju palīgi.
Pēc tam seko praktiski uzdevumi, kurus skolēni izpilda patstāvīgi. Viena no pārbaudes metodēm, kas sekmīgi darbojas, ir iknedēļas eksprespārbaudes darbi, kas aizņem 15 minūtes. Tas palīdz sniegt atgriezenisko saiti, noteikt skolēna zināšanu līmeni, noskaidrot, kas bijis saprotams vai ko vēl nav izpratis. „Vissvarīgākais notiek praktiskā darbā, jo notiek patstāvīgā darbošanās. Konsultācijās ar skolotājiem noskaidro, ko nebija sapratis, līdz pats sasniedz mērķi. Kad mācības notiek grupās, skolēni jaunas tēmas apgūst, sadarbojoties cits ar citu,” norāda direktors. Piemēram, mācās pāros un pa 4, kad visi apgūst vienu uzdevumu vai uzdevumus pilda individuāli, bet katra veicamais uzdevums ir daļa no grupas kopīgā uzdevuma jeb mērķa, kas jāsasniedz. Sadarbība notiek dažādos veidos – domājot par savu ieguldījumu uzdevuma izpildē vai četratā modelējot situāciju, apspriežoties, veidojot kopīgu prezentāciju u.tml.
„Ar citādu attieksmi mācās skolēns, kurš saprot, ka viņš mācās visu laiku, ka viņam nav jābaidās kļūdīties un par to, ka kaut ko nav līdz galam sapratis. Ja kādam uzdotais sagādā grūtības, tad citi palīdz, paskaidro – gan skolotāji, gan skolēni. Mērķtiecīga darbība palīdz arī skolotājiem saprast, ka, tikai izmantojot jaunas pieejas un metodes, viņi var sasniegt plānoto rezultātu, ļaujot skolēniem kļūdīties un saprast, ko viņi vēl nesaprot. Apzinās, ka pie neskaidrā var atgriezties un tā ir normāla parādība,” sadarbības būtību skaidro ģimnāzijas vadītājs.
Uz jautājumu, kā un vai līdzšinējo praksi izdodas realizēt attālināti, R. Alijevs atbild, ka izvēlējušies tādas platformas, kas piemērotas atšķirīgām vecumu grupām. Piemēram, secinājuši, ka no 1. līdz 3. klasei un no 4. līdz 6. klasei visatbilstošākā ir Discord platforma, kuru bērni izmanto datorspēļu laikā. „Tā kā šī platforma jau sen zināma, tad ir viegli izmantot visus rīkus. Vienlaikus ir iespēja komunicēt, nodrošinot audio un video saziņu. Uz ekrāna ir redzams, ko skolotājs dara uz tāfeles – ko raksta, ko izceļ, ko demonstrē utt. Skolotājus esam nodrošinājuši ar datoriem un planšetēm, tās arī labi noder šajā darbā,” dalās R. Alijevs un piebilst, ka savukārt vecākajās klasēs ilgstoši un veiksmīgi izmanto Moodle platformu. Tajā skolotāji var daudzveidīgi izmantot un demonstrēt dažādus materiālus un uzdevumus, organizēt pārbaudes darbus un konsultācijas. Līdzšinējā pieredze rāda, ka mācību darbs un dalījums grupās ir sevi attaisnojis un turpinās.
Attālinātajā mācību procesā tāpat notiek darbs grupās. Vēl atrodoties klātienes nodarbībās, jaunāko klašu skolēni jau sākuši apgūt Discord un kā to izmantot stundās. Patlaban katru dienu ar skolotājiem notiek saziņa tiešsaistē. „Lai skolotāji šīs platformas varētu sekmīgi izmantot, visu laiku organizējam metodiskas nodarbības. Tāpat notiek mācības jaunajiem skolotājiem, lai viņi nepieciešamo ātri apgūtu un varētu izmantot stundās, jo visi esam ieinteresēti piesaistīt jaunus kolēģus. Tas ir dabiski, ka pakāpeniski notiek paaudžu maiņa, taču tikpat nozīmīgi ir tas, ka ir iespējams daudz aizgūt no pieredzes bagātākajiem,” norāda direktors. Uz iebildi, ka tomēr ne visi skolotāji ar tehnoloģijām ir uz „tu”, R. Alijevs piekrīt un atklāj, ka ģimnāzijā šajā jautājumā ir vairāki mentori, kuri palīdz pārējiem kolēģiem. „Ar šiem tehnoloģiju guru sadarbojas kādi 5 līdz 7 skolotāji. Mentori un metodiskā darba organizatori rīko konsultācijas. Attālināto nodarbību laikā reizi nedēļā notiek nelielas sanāksmes, kurās skolotāji apspriežas, uzdod neskaidros jautājumus un saņem palīdzību,” skaidro direktors. Domājot, kā motivēt pedagogus ne tikai mācīt skolēnu, bet arī metodiski palīdzēt kolēģiem, viens no veidiem ir materiāls atbalsts – piemaksas no skolas vadības fonda.
R. Alijevs uzsver: „Vadītājam visu laiku ir jādomā par stimuliem, lai notiktu skolotāju sadarbība, lai tiktu sniegts atbalsts profesionālās pilnveides procesā. Manuprāt, visas cerības nevar likt tikai uz piedāvātajiem profesionālās pilnveides tālākizglītības kursiem, kuros, protams, arī var aizgūt jaunas idejas u.tml. Svarīgāk ir nodrošināt pašas skolas iekšējo pilnveidošanās sistēmu, jo tad atbalsta mehānismi ir piemēroti konkrētai skolai un tās kolektīvam. Nav noslēpums, ka katrā skolā pedagogi ir ļoti atšķirīgi. Sistēmai jābūt ļoti nopietni izstrādātai, lai nerastos šaubas – kāds ir ļoti aktīvs, bet kāds dara mazāk.”
R. Alijevs teic, ka mērķtiecīgi turpinās sadarbība ar „Skola 2030” un, piemēram, patlaban notiek kopīgas izpratnes radīšana par vērtēšanas sistēmu sākumskolā. „Mūsuprāt, izteiktais vērtējums: „sācis apgūt”, „daļēji apguvis” un „apguvis pilnībā” ir samērā nekonkrēts. Tas arī neko nedod ne skolotājiem, ne vecākiem. Sākumskolas skolēni nevar visu uzreiz apgūt, tas nav korekti. Piemēram, darbs ar tekstu un teikumu izveide. Tā ir svarīga prasme, kā saprot un strādā ar tekstu. Kā tas skolēnam izdodas, skolotājam nākas aprakstīt. Jauno vērtēšanas pieeju vajadzēs vēl praksē pārbaudīt un pilnveidot,” uzsver direktors.
Kā iesaistās vecāki? R. Alijevs skaidro, ka sākumskolas līdz 7. klases bērnu vecākiem apmēram 2 reizes mēnesī tiek organizētas tiešsaistes konsultācijas un sapulces par konkrētiem jautājumiem. Līdz šim sarunās mēģināts norādīt, kā viņi var iesaistīties un ko arī nevajadzētu darīt u.tml. Pētījumi liecina, ka daudziem pusaudžiem, ilgstoši esot attālināti no visiem, novērojama nomāktība un depresija. R. Alijevs piekrīt, ka šajā vecumā ir svarīgi savstarpēji komunicēt, tādēļ par to ir domāts. Piemēram, tiešsaistē notiek pārrunas par dažādām aktuālām tēmām, rīko konkursus u.c. Kā notiek spēku sadalījums un plānošana, lai skolotāji varētu paspēt gan veiksmīgi vadīt stundas, gan runāt ar skolēniem par dzīvi un izprast katra noskaņojumu? Arī uz šo jautājumu ģimnāzijas direktoram ir atbilde: „Mūs neapmierināja līdzšinējā prakse, ja skolotājs ir noslogots, bieži ir līdz 30 kontaktstundām nedēļā, bet vēl jāatrod laiks audzinātāja darbam. Reti kuram izdodas to visu apvienot, un sapratām, ka kvalitāti visos aspektos grūti sagaidīt. Patlaban varu teikt, ka ģimnāzijā ļoti veiksmīgi strādā kuratoru sistēma.
Kuratora jeb klases audzinātāja pārziņā ir 3 līdz 4 klases, un skolotājs ir lietas kursā par visu, kas notiek ar katru skolēnu. Bet šiem skolotājiem ir tikai 4 līdz 6 kontaktstundas nedēļā un pārējo laiku var veltīt skolēniem,” stāsta R. Alijevs. Tātad pienākums ir domāt, kā organizēt nepieciešamo atbalstu. Ja kādam rodas problēmas, plāno palīdzību. Attālināto mācību laikā tas ir īpaši svarīgi, biežāk ir jāsazinās arī ar vecākiem, lai noskaidrotu, kāds atbalsts ir nepieciešams. Vajadzības gadījumā kurators piesaista skolas psihologu un sociālo pedagogu.
Materiāls pārpublicēts no izdevuma "Skolas Vārds" Nr.2 (185) 05. 02. 2021.
Ar rakstu iespējams iepazīties šeit: https://skolasvards.lv/
Raksta autore: Ilze Brinkmane
Foto: pixabay
